Maisiņs vajag?

Dzīvošana “padomju laikos” jeb Ukrainā, precizējot, Doņeckā, kopā ar vēl pieciem cilvēkiem, no kuriem daži ne vārda nesaprot krieviski, noved pie dažādām komiskām situācijām.

Atceroties krievu valodas stundas, prātā nāk tas, kā visi kaut ko saprata, tikai ne es un varbūt vēl Anna.  Pēc pirmās stundas skolotāja pienāca pie manis kā pie bezcerīgākā gadījuma un vēlējās pierunāt, vai es gadījumā nevēloties doties atpakaļ uz vācu valodas klasi, jo man ar krievu valodu iešot ļoti grūti. Bet, ņemot vērā, ka vācu valoda man negāja un i tagad neiet pie sirds, es viņu pārliecināju, ka man ir jāpaliek krievu valodas klasē. Triju gadu laikā tas, protams, izraisīja mirkļus, kad visi varējām kopā pasmieties, jo man brīžiem nebija ne mazākās nojausmas, ko esmu pateikusi. Bet tai pat laikā varu teikt, ka tās bija vienīgās mācību stundas, kurām es tiešām mājasdarbus gatavoju apzinīgi! Un – wuollaaa!- tas ir atmaksājies!

Pirmās frāzes, ar kurām mums nācās saskarties krievu valodā Ukrainā, bija, protams, veikalā, kad pie kases pārdevēja jautā: “Pakecik nužna?” (“Maisiņš vajag?”). Ja tu atbildi ŅET, tad viss kārtībā, atdod savu naudiņu, savāc pirkumus un ātri taisies prom. Taču jautrība sākas tad, kad tu atbildi DA, jo seko nākamā, ārzemniekiem nesaprotamā frāze: “Baļšoi iļi maļiņkij?” ( “Liels vai mazs?”). Tad, protams, maniem draudziņiem paveicās, ka tuvumā biju es, knapi sekmīgā krievu valodas stundās, kas varēja izskaidrot šo nesaprotamo pārdevējas jautājumu. Taču mēs vairākas dienas uzjautrinājāmies par Deividu ( David ( spānis)), kurš pārdevējai uz jautājumu “Baļšoi iļi maļinkij?”, skatoties acīs, pavisam nopietni atbildēja “Maļčiki, Maļčiki” ( to varētu tulkot kā “puisīši,puisīši”). Pārdevēja, protams, izbolīja acis, jo salātu nodaļā viņai nebija neviena puisīša, ko izlikt pārdošanā. Beigās viņš, protams, tika pie sava mazā maisiņa.

Savukārt portugālis Žoze  ļoti bieži šķauda, un, kad viņš to dara, tās ir kādas 5-10 reizes pēc kārtas, tādēļ viņš mūs brīdināja, ka mēs varam viņu nesvētīt ( bless you) un nevēlēt veselības, jo tas būtu apgrūtinājums tikai mums. Kādu vakaru, kad sēdējām pie galda, viņš sāka aktīvi šķaudīt. Tā bija mana izdevība pārbaudīt, cik uzmanīgs viņš ir bijis mūsu Russian survival ( Krievu valoda izdzīvošanai) nodarbībās.  Tā nu es  viņam: “Na zdarovje!“, kamēr viņš man atbild: “Zdrastvujce!” ( “Uz veselību!”, “Labdien!”)

Taču bez maz vai atsevišķu stāstu ir izpelnījies mūsu “Trolejbusa piedzīvojums“. Ik dienu, lai nokļutu uz ofisu, mums nākas izmantot divus sabiedriskos transportus – autobusu un trolejbusu. Padziļinātāka izpēte un slēdziens ar nosaukumu “Sabiedriskais transports Ukrainā” būs pēc kāda laika, bet vienu es varu teikt droši, ka tad, kad jūs Rīgā sakāt, ka sabiedriskais transports ir pārpildīts, Ukrainai tas ir nieks, viņi autobusā sastūķēs vēl tikpat cilvēku, un pat tad tajā atradīsies vieta sunim.  Runājot par trolejbusu, viss sākās ar to, ka mūsu Deivids, ieraudzījis afroamerikāni ( melnādaino cilvēku), metās viņam virsū, jo, camoon, viņš taču noteikti runājot franču valodā. Tā nu viņi sēdēja viens otram pretī, mēģinot sarunāties visās iespējamās valodās; sāka angļu, tad franču, tad nez kapēc spānim likās, ka viņa sarunu biedrs noteikti pārzina spāņu valodu. Es sēdēju viņiem blakus, taču man pretī gan sēdēja onkulis ap 70, kurš runāja tikai un vienīgi krieviski. Un, sadzirdējis tādu valodu miksli, viņš teica, lai mēs beidzam “ņemties” ap šīm nesaprotamajām valodām, jo tā vai tā viss beidzas ar krievu valodu. Viņš jau, protams, saviem mazbērniem sakot, ka vajag sazināties, apmainīties ar valodām un komunicēt ar cittautiešiem, bet pat savā laikā, viņš, apceļojot Eiropu, sazinājies visās iespējamās valodās un tad kaut kur Eiropas vidienē sastapis krievus un sapratis, ka viss sākas un beidzas ar krievu valodu. Apmēram šajā brīdī mums uzmanību sāka pievērst viena trešdaļa trolejbusa pasažieru. Taču, kad Natālija ( mana spāņu istabas biedrene) palūdza mani iztulkot, ko viņai mēģina ieskaidrot pretī sēdošā sieviete, kamēr viņa šai skaidri un gaiši jau 10 reizes pateikusi “Ja pa ruski ņipaņimaju“( es krieviski nesaprotu), mūsu auditorija jau bija divas trešdaļas pasažieru. Sieviete gribējusi ieskaidrot viņai, ka viņa taču neizskatās pēc spānietes, un vai gadījumā nav kaut ko sajaukusi, un vai viņai senči nav krievi. Kad mēs noskaidrojām, ka nav, viņa uz brīdi pierima. Tikmēr bija pazudis afroamerikānis, kuram, pēc Deivida domām, esot jāzina franču valoda, taču vecais veterāns ( tā man gribas viņu saukt) bija jau par upuri izvēlējies portugāli, un nez no kurienes bija uzradusies dīvaina kaķu sieviete, kura, uzzinājusi, ka mūsu kompānijā ir portugālis, pa visu trolejbusu nokliedzās “Vse portugaļci PIRATI. Ti pirat!” ( Visi portugāļi ir pirāti, Tu esi pirāts!). Un nu pilnīgi visu pasažieru uzmanība bija pievērsta mums, tas viss tikai piecu minūšu laikā. Mūsu pieturā, kad es jau kāpu ārā, pret mani pagriezās arī nez no kurienes uzradusies sieviete un teica: “Ak kak krasiva, nu seičas vi vidzici, što mi dobrie ļudzi. A vi tagda perevodčik?“. (Ai, cik jauki, tagad jūs redzat, cik mēs esam laipni cilvēki. Jūs tad esat tulks?).

Es spēju tikai izplest acis un…nu da…,Ieva, esi “uzkačājusi” līmeni!

Vienā no pirmajiem vakariem lielu neizpratni spāņiem ( Deividam un Natālijai, kuru šeit mēs saucam dažreiz par Natašu) izraisīja kāds priekšmets mūsu virtuves piederumu atvilktnē, kura izskatās apmēram šādi ( man likās ļoti svarīgi, to atzīmēt pašai sev) :

UKRAINA4

Un tajā vakarā spānis bija veikalā nopircis burku, kuras atvēršanai pavisam noteikti ir nepieciešams kāds priekšmets. Viņiem bija liels izbrīns, ka burku var atvērt ar šo:

UKRAINA3

Kad es to biju izdarījusi viņa vietā (atvērusi burku) , tika nospriests, ka šī nu gan ir dīvaina padomju laiku tehnoloģija burkas atvēršanai. Tā nu šis priekšmets, kura nosaukumu es tā īsti nezinu, ir izpelnījies “dīvainākais priekšmets, kas atrodams dzīvoklī ar padomju garšu” titulu.

Tā nu mums te iet jeb, nezinu kā rakstāms, bet Portugāļu valodā izrunājot tā: “BEIŽINJO”!

Advertisements

One thought on “Maisiņs vajag?

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s