Pazaudēts un atrasts Bukarestē

Ar ko Tev asociējas Rumānija? Ar čigāniem un vīnu? Izrādās par čigāniem vairāk šeit tomēr ir paši rumāņi un ungāri, un par vīnu populārāks tomēr ir alus, vārdā URSUS. Kalnu ciematiņā par lāču esamību tiek brīdināts pat pie kafejnīcas ieejas.

 

Taču, kas notiek, kad Bukarestē nokļūst piecas latviešu zeltenes? Notiek pats neticamais -viņās iemiesojas Šerloka Holmsa un Vatsona gars.

Ņemot vērā, ka Bukarestē nebija plānots pavadīt vairāk par 5-6 stundām, ziņojums, ka projekts, kura dēļ mēs esam ieradušās Rumānijā, tomēr sākas cetuturtdienā, nevis treštdienā, mūs pārsteidz. Pārsteidz mūs tieši brīdī, kad ieturam pusdienas un baudām pirmo aliņu Rumānijā. Projekta organizators mums mazliet izpalīdz, sarunājot mums lētu hosteli, aiztaupot mums raizes, meklējot naktsvietu.

 

Kad pirmais šoks pāriet un ir saprasts, ka vel visa diena un rītdiena priekšā, ko pavadīt Bukarestē, atliek sapemklēt transportu un doties uz mums aizrunāto hosteli. Tas nav grūti, jo, kafejnīcas viesmīlis mūs informē, ka taksis Bukarestē esot salīdzinoši lēts, tādēļ izvēlē krīt uz to, nevis metro. Un izejot no vecpilsētas pēc takša nav tālu jāmeklē – tie tur stāv rindā un ir gatavi bez maz vai Tevi ieraut savā mažīnā, lai tikai iegūtu peļņu. Tā kā mēs bijām piecas un ar koferiem, vienā taksī salīst iespējams nebija ( bet tikai šoreiz), sadalījāmies un paņēmām divus takšus. Kā izrādās viens no taksistiem ir tik aptaurēts, ka pat nepazīst pilsētu, kurā strādā, tādēļ tam nācās censties nepazusts satiksmē un sekot mums. Izrādās arī taksists, kura mašīnā biju es – nav pārāk pārliecināts par ielu nosaukumiem, bet kaut kā mēs nonācām uz ieliņas, kas vismaz bija tuvumā mūsu hostelim.

Kad izkāpām ārā no takšiem, mūs pārsteidz summa, kas jāsamaksā par braucienu. Viens taksists paprasa 68 lejas, kamēr otra nosauktā summa ir trīs reizes mazāka. Izrādās, viņus neinteresē ne tas, ka abi nobraukuši vienu un to pašu maršrutu, ne tas, ka mēs tomēr bijām tik laipnas un skaistas – tarifs ir un paliek tarifs. Un tarifs ir tas, kam mēs no sākuma nepievērsām uzmanību – tas ir norādīts uz mašīnas sāna, un, patiešām, abām šīm takšu firmām bija savādāks tarifs. Nu – neko darīt.

Esam beidzot nokļuvušas hostelī, bet ar to visa jautrība nebeidzas. Izrādās Patricijai, grupas vadītājai, ir nozudis, pareizāk sakot – nozagts telefons. Un tas viss, kamēr mēs izbaudījām braucienu taksī.

 

Neticami, bet telefonu izdevās atrast.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s