Kopenhāgena. Street Food.

 

Kopenhāgenu redzēt man gribējās, braucienu uz turieni, no mūsu mazā ciema Ronde, mēs ( es un mana japāņu draudzeni Eri) plānojām jau ilgi, jo atrast brīvu nedēļas nogali, kad tautskola jau nebija noorganizējusi kaut ko interesantu, nemaz nebija tik viegli. Jāņem veerā bija arī tas, ka piektdienās sabiedriskais transports Dānijā ir dārgāks. Un dīvainā kārtā visi hosteļi bija kā pārpildīti, brīnos, ka beigās atradām jumtu uz galvas. Ņemot vērā, ka tajā nedēļas nogalē pārējiem mūsu  “tējas istabas” draugiem jau bija citi plāni, tā arī sanāca, ka braucu es un Eri.

Tu neesi bijis Kopenhāgenā, ja neesi tai  braucis cauri ar riteni.

Tā nu pirmajā dienā mēs izmantojām izdevību un hostelī izīrējām divriteņus. Bet principā divriteni šeit izīrēt var gandrīz uz katra stūra. Un tieši ar divriteni var pārvietoties visātrāk, visas tūristu vietas ir viegli pieejamas. Sākumā varbūt leikas bailīgi, jo nav pierasts pie tik straujas satiksmes, tau, kad iekļaujies riteņbrauceeju plūsmā, atliek izbaudīt braucienu.

Pēc tam kad krastu, kurā bija  teju visi ievērojamākie apskates objekti, izbraukājām, papriecājāmies par mazo nāriņu un nofotogrāfjāmies pie mājas, kurā dzīvojis pats Hans Kristians Andersens, atrodoties Newhavn mani nelika mierā mūzika, kas nāca no otra krasta. Var tikai manīt, ka tur ir it kā rūpnīcas ēkā, cilvēki pulcējas, nodomāju, varbūt privātā ballīte? Es nespēju nomierināties, mūzika, kura bija tik labi dzirdama un pati par sevi bija gaumīga, man nelika mieru un es pierunāju Eri, ka es nožēlošu, ja nebūšu uzzinājusi, kas tur notiek. Viņa gan bija jau nogurusi no garās dienas un piemetināja, ka mēs nezinām ceļu, kā tur nokļūt. Es tikai atmetu, ka nekas, un aizvedīšu viņu tur. Ceļu mees tiešām nezinājām,  ( un tam visam plusā es biju nozaudējusi telefonu, kurš dienas beigās izrādījās atstāts hosteļa kafejnīcā un pēc tam noglabāts darbinieku istabā un kāds, kuram bija pirmā diena, bija pat pacenties no mana messenger nosūtīt ziņas draugiem, lai vismaz viņi zina, kur ir mans telefons), bet es kaut kā izfunktierēju, ka mums jātiek pāri tiltam (nevar būt!) un tad jau kaut kā. Vadīšos pēc mūzikas un cilvēkiem.

Pēc tam, kad mēs ļoti veiksmīgi atradām vietu, es nodomāju, ka varētu pamēģināt piedalīties orientēšanās sacensībās.

DSC_0457

Kad es ieraudzīju, ka tas viss ir saistīts ar ēdienu, es biju priecīga, ka pierunāju Eri atbraukt. Un viņa pati arī bija sajūsmā.

  • Vieta – veca rūpnīcas ēka kanāla krastā.
  • Laiks – lielisks, saulriets.
  • Mūzika – gaumīga.
  • Visiem patiktu!

Izrādās tas ir COPENHAGEN STREET FOOD. (Vairāk te)Lielajā angārā sapulcināti labāku ielu ēdienu un ātro ēdienu restorāni. Iespējams nobaudīt gan tradicionālos dāņu ēdienus, kā ārī japāņu asās ātrās uzkodas un beļģu frī kartupeļus. Arī dzērieni visām gaumēm. Vienīgā nelaime mūsu gadījumā bija tā, ka mēs jau bijām paēdušas. Un tā ļoti paēdušas. Manī tiešām vairs pietika vieta tikai vienam lielam gardam saldējumam, lai gan labprāt būtu ēdusi gan nūdeles un frī. Tādēļ, šķiet, mēs labāk varējām izbaudīt atmosfēru, krāsas un to , kā stendi iekārtoti. Šķiet tas man patika vislabāk, ka katra no ēdināšanas iestādēm bija parūpējusies arī par vizuālo noformējumu, tādējādu prezentējot sevi. Vispār, man ļoti patika tas vienkāršums visā šajā projektā. Liels angārs, kurā katram atvēlēta sava vieta, kuru izmanto kā gribi. Arī apmeklētāji visdažādākie, no hipsterīgiem jauniešiem, līdz ģimenēm un glauni tērptiem cilvēkiem, kas ienākuši paķert savas nedēļas  nogales uzkodas. Arī atmosfēra uz kanāla ir ļoti forša. Atliek vien atrast sev vietu, kur piesēst, un vērot kā laivas aizslīd garām, cilvēki sarunājas, saule riet un tas viss, tiešām lieliskas,mazliet alternatīvas mūzikas pavadījumā.

 

Kas var būt labāks par ēdienu un visu, kas saistīts ar to? Kas var būt labāks par dzīvi?

 

Kopumā, Kopenhāgena man ļoti iepatikās, Eri paspēja iebraukt pretējā joslā un saskrieties ar izskatīgu vietēju, man nācās atvainoties, jo viņa savu vainu nesaprata, mēs iekļuvām maratonā, es pazaudēju telefonu, es atradu telefonu. Vienu dienu mēs nosēdējām kafejnīcās dzerot tējas un karstās šokolādes, jo, lija lietus, pūta vējš, un, kā jau ierasts, bija kaut kāda reliģiska brīvdiena, kuras laikā visi lielveikali ir slēgti. Skøl Copnehagen! 🙂

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s